Es strādāju ar pieaugušajiem, individuāli.
Parasti sesijas (konsultācijas) ilgums ir 1 stunda. Vēlams vienu reizi nedēļā.
Sākot psihoterapiju, es ar klientu vienojos par aptuveno terapijas ilgumu, tās mērķiem, norises laikiem.
Atkarībā no klienta pasūtījuma:
1) Psihoterapija var būt īslaicīga (dažas sesijas) – atbalsts krīzē. Kad klients ir nonācis akūtā, dramatiskā dzīves situācijā un izjūt lielas grūtības adaptācijā. Šāda veida atbalsts ir īslaicīgs (parasti trīs līdz piecas sesijas), un psihoterapeita uzdevums ir palīdzēt mazināt ciešanas un veicināt adaptīvu rīcību.
2) Problēmfokusēto pieeju izmantoju gadījumos, kad klientam nav intereses par pašizaugsmi un sevis izpēti, bet viņš meklē risinājumu kādai konkrētai dzīves situācijai. Šādos gadījumos klients pats nosaka sadarbības mērķus un iznākumu.
3) Personības psihoterapija geštaltterapijas ietvaros ir paredzēta klienta radošās pielāgošanās spēju attīstībai, tā sekmē dziļāku sevis apzināšanos un nav cieši piesaistīta konkrētai dzīves situācijai vai simptoma mazināšanai.
Darbs visbiežāk notiek sarunas veidā, bet tas var ietvert cita veida saziņu, vai metodes, piemēram, drāmu, lomu spēles, mākslas metodes, vai uc. radošus eksperimentus.
Terapijas saturs ir konfidenciāls. Tas nozīmē, ka informāciju, kuru terapijā klients man uztic, es neizpaužu citiem.
Daži no problēmjautājumiem, ar kuriem cilvēki visbiežāk vēršas pie manis:
Visbiežākās sūdzības ir par grūtībām starppersonu attiecībās. Tās var būt dažādas. Piemēram nespēja veidot attiecības kā tādas. Grūtības uzturēt tās. Komunikācijas problēmas. Emocionāla atkarība. Nespēja pārtraukt nevēlamas attiecības. Dažādas konfliktsituācijas. Aizvainojumi. Krāpšana, mīlas trijstūri u.c. Problēmas var būt pārī, ģimenē, starp radiem, draugiem, socializējoties plašākā lokā vai, piemēram, darbā.
Reizēm tās ir haotiskas, neizprotamas sajūtas. Cilvēks ir apjucis vai jūtas ilgstoši nomākts it kā bez redzama, apzināta iemesla, jūtas neapmierināts ar savu dzīvi un sevi vai, piemēram, jūt trauksmi.
Tie var būt pašapziņas jautājumi. Nepārliecība par sevi. Nespēja sevi pieņemt. Neticība saviem spēkiem. Bailes, kauns, kautrīgums.
Tās var būt sāpīgas, traumējošas situācijas. Piemēram tuva cilvēka zaudējums, šķiršanās, vardarbība vai uc.
Fiziski simptomi – psihosomatiskas izpausmes. Tās var būt panikas lēkmes, veģetatīvā distonija, kādas medicīniski neizskaidrojamas sāpes, nogurums vai u.c. traucējumi.
Uzvedības problēmas. Piemēram gribasspēka trūkums, nespēja sevi kontrolēt, nespēja uzņemties atbildību, aizkaitināmība, dusmu lēkmes, impulsivitāte, uzmācīgas darbības, atkarības utt.
Kā arī terapija ir lielisks veids, lai veicinātu pašizaugsmi un iepazītu sevi. Lai vairāk apzinātos savu potenciālu, talantus, spējas, patiesās vajadzības, vērtības un vēlmes dzīvē, kā arī varbūt reālus ierobežojumus. Un līdz ar to varētu apzināti ar skaidrāku skatu virzīties uz piepildītāku, laimīgāku dzīvi.